Kamēr visu Eiropu ir apņēmis manāms aukstuma vilnis, jā tieši tā – Portugālē ir arī jāstaigā trīs džemperos un vilnas zeķēs. Bet pāris dienas atpakaķ, jau domāju, ka ir iestājies pavasaris, jo bija tiešām silts. Devāmies pārbraucienā un Obedušu, viduslaiku pilsētiņu. Tur ir atvērts ziemassvētku tirdziņš. Domāju varētu apskatīt un pie reizes iedzer gardo džinju no šokolādes glāzītes. Devāmies uz turieni ar riteņiem un pa ceļam plaukstošās puķes zaļā zāle un siltā saule tiešām lika domāt, ka pavasaris jau nav tālu, bet ne uz ilgu laiku bija šis prieks. Salstu! Pēc tirdziņa apskatīšanas devāmies uz Areljo klinti uz kuru ilgi gribēju nokļūt, bet nekādīgi nav sanācis. Kādu trīs stundu brauciens(pa kalniem un lejām) un esam klāt, apbraukuši apkārt visai Obedušas lagūnai. Skats pasakains, bet nogurums pamatīgs, pēc nelielas atpūtas un kafijas pauzes mazā ciematiņā dodamies atpakaļ. + – Visas dienas brauciens, bet tagad zinu, kas ir klints otrā pusē!

Jau atkal viena galerija:

Cau, ieliku pāris bildītes ar Nazares apciemojumu. Skaista vieta, tur pirmo reizi redzēju okeānu un ielīdu nopeldēties salīdzinoši aukstajā ūdenī. Vismaz toreiz tā likās, kad vel varēja staigāt t krekliņos un gozēties karstajā saulē. Ļoti skaista daba. Klintis, okeāns…Kamēr bijām tur paspēja saule uzspīdēt un lietus nolīt. Itkā devāmies uz sērfošanas sacensībām, bet beigās iznāca tikai pastaiga, jo sacensības notika dienvidu pludmalē un lai nokļūtu tur ir jāpavada garš laiks ceļā un mums nebija tik daudz laika. Vietējā afrikāņu veikaliņā starp džambām un skulptūrām atradu forši skanošu grabuli, tādu instrumentiņu ar foršu skaņu, bet karti neņēma pretī un ar to pēdējā laikā ir daudz problēmas. TAd strādā tad nē. Iesaku, ja kur dodaties, nodrošinaties ar vairāku banku kartēm.

Neliela pastaiga, pa jauku pie okeāna ciematiņu -  Nazari, kur lielākā daļa veco ļaužu staigā tautiskos tērpos, vai nu melnas krāsas vai visādu krāsu savirknējuma. IZskatās interesanti. Pilsētā viens tramvajiņš, kas ved aukšā klintī,  no kur atrodas pilsētas otrā daļa ar buļļu cīņu arēnu, kas vel darbojas. Te Caldešā arī ir arēna, bet laikam slēgta. Kad ierados Portugālē tieši bija , kā lai to nosauc – izrāde? Bet nesanāca laiks aiziet apstīties, lai gan nezinu vai īsti atbalstīt to..

Šoreiz bija fantastiski lieli viļņi, īsti piemēroti sērfošanai, lai gan man būtu bail līst tādos iekšā. Arī pirms pāris dienām bijām aizbraukuši pasērfot. Itkā diena saulaina un viļņi lieli, bet ūdens auksts, kā nekā ziema, bet hidrotērps ir un dēlis arī, kāpēc neizmantot. Tā nu arī centāmies pasērfot. Iznāca tāda bodyborda pasērfošana, jo Armanda iegādātais sērfdēlis ir profesionālā izmēra un daudz mazāks par tiem ar ko bijām sērfojuši iepriekš, tādēļ bez liela trenniņa nostāties kājās nav iespējams. Bet viļņus noķērām un rezultātā esmu apmierināts, lai gan kājas bija manāmi nomainījušas krāsu un kļuvušas nejūtīgas..

Pirmais decembris jau klāt. Izgāju pastaigā pa Caldas da Rainhas ielām. Pirmais decembris Portugālē ir valsts svētki un ir brīvdiena, tādēļ ielas pilnas cilvēkiem, kas iepērkas izbauda mākslīgo sniegu un nesteidzīgi malko galao mazajās kafeinīciņās. Pilsētas centrā, pie gandrīz katra izgaismotā pilsētas rotājuma ir pielikta maza skandiņa pa kuru skan ziemassvētku dziesmas. Pagaidām tiešām vienīgā pilsēta, kurā es esmu bijis, kas tik ļoti spēj radīt svētku noskaņu. Smejoši rūķi, elfi, salaveči pa pilsētu klaiņo un priecē ļaudis. Mākslīgais sniegs un svētku noskaņa.  Neliels ieskats pastaigā -

Stāstīju jau iepriekš par izstādīti, kur biju pirms kāda laika. Šo piektdien tur bija mantu izsole, kur tika pārdots pilnīgi viss. Vari iegādāties visu sākot no paklāja uz kā stāvi, līdz pat dīvāniem, traukiem, diskiem, gleznām kaut vīna glāzi no kuras dzer. Iegādājos vecu griestu lampu, komplektā nāca divi modienātāji. (Var apskatīt to lepni karājoties pie gaiteņa griestiem ar stikerīti – made in chaina )

http://supergorrila.blogspot.com/

Čau,Čau,Čau,Čau,Čau,Čau,Čau,Čau,Čau. Sestdiena, agrais rīta cēliens, salda kafija un autobusā iekšā! Lisabona ir apmēram stundas attālumā no Caldas Rainhas un ainava aiz loga ļauj braucienam paiet vēja ātrumā. Ainava pauguraina un nedaudz miglas, kas kopā rada nedaudz sapņainu sajūtu vienu brīdi atgādinot sen aizmirstu video no Gorillaz – Feel Good, kur no mākoņiem iznirst vējdzirnavas(šoreiz tikai vēja ģenerātors) un apkārt viss ir miglā, tikai vēja ģenerātors saules apspīdēts. ( http://www.youtube.com/watch?v=c6Np4yq0VJs&feature=fvst ) Žēl, ka nepaspēju iemūžināt pasakaino ainavu.

Diemžēl pārējā dienas daļa nebija tik kolorīta. Portugalē arī ir ziema un ir pārņēmi aukstums un lietus (iegādājos pat cimdus)..

Pastaigājoties uzdūros pilsētvides izstādītei un lūk arī Jums ieskatiņš -

To var baudīt lēnām slīdot ar dzelteno tramvajiņu augšup vai lejup pa stāvo kalnu..

Devos pa kalnu augšup, jo augšā ir Bairro Alto. Ieprekšējos ierakstos rakstīju par to, ka tā ir pamata izklaides vieta ar entajām mazajām ieliņām un neskaitāmajiem klubiem un bāriem.

Dienas ieskats –

Daudzas šādas paralēlas ieliņas, kur dienas laikā nekas par nakts dzīvi neliecina, augšējos stāvos dzīvo vecas tantiņas, kas pa dienu izkārušas veļu uz balkoniem(izskatās pēc dzīvojamā rajoniņa). Dienā daži mazi pārtikas veikaliņi, mazi brendu veikaliņi, par kuru eksistenci nemaz nezinātu, ja durvis nebūtu puspavērtas.

Nedaudz manu uzmanību paķēra mazs veikaliņs ar nosaukumu  http://www.skunkfunk.com/funkvideos/bbbjul09.php   – Izrādās liela brenda veikals.

Bairro Alto māksla -

Dodoties nedaudz zemāk, uz centra pusi – uzskrēju virsū bītliem.

Jā un piemērs, kā pareizi jāgaismo – tā ir augstākā pilotāža! – paceļam uz rokkafē:

Atkāpe no pilsētas vides. Biju arī aizčāpojis līdz miglas zonai pie Tejo upītes.

Šodien pamodos salīdzinoši vēlu, jo vakar pavadītais dj sets mani diezgan nogurdināja un bija neliela vēlme nedaudz atpūsties. Pamodos no zvanu skaņām un pieejot pie loga ieraudzīju sekojošu skatu – rūķi, salavecis, kaut kas līdzīgs sniegam(putu veidā) un kamanas. Jutos dizgana apjucis. Likās vai tiešām kaut ko esmu smagi sajaucis un šodien ir jau zsvētki. Izrādās, ka ir pilsētas ziemassvētku gaismu iedegšanas diena. Visa pilsēta tagad mirgo un laistās zilās, zaļās, dzeltenās uguntiņās. Pārņem neliela svētku sajūta.
Nedaudz par djsetu. Vakar bija diezgan daudz  pasākumu – izstāžu beigu pārtiji utt. Biju domājis par salīdzinoši mazu cilvēku skaitu klubā, bet smagi kļūdījos. To bija ļoti daudz un pretēji novērotajam, ka Portugāļi nedejo (vismaz klubos, kad spēlē reti kurš atļaujas, tur savu grādīgo dziru rokās un vairs neko) šoreiz visi kustējās mūzikas pavadījumā. Ap pulkstens vieniem klubs bija pārpildīts. Pēc piecu stundu seta, jutu diezgan lielu  nogurumu. Publika atsaucīga un pat dažas labas uzslavas. Pirmā nopelnītā nauda Portugālē un par vakaru liels prieks.
Pēc pārtija devos uz klubu džois (joyce)( uz kuru bija uzaicinājis pazīstams bundzinieks. Biju dzirdējis cik profesionāli viņš spēlē, bet par šo vakaru es nošokējos) Klubā bija Drum and Bass, dubstep vakars un sekojošā mūzikas zemo frekvenču celiņu vietā viņš spēlēja elektriskās bungas. Fascinējoša dj un bundzinieka sadarbība. Viens no labākajiem dj setiem uz kuru pēdējā laikā esmu bijis.
Rītdien jādodas uz lielpilsētu – Lisabonu, tādēļ līdz nākamajam ierakstam.

Sanācis ir tā, ka varu arī pastrādāt Portugālē. 26. novemba, ceturtdienas vakars būs jāpavada priecējot portugāļu ausis ar pāris skaņdarbiem. Tagad jāsagatavojas. Piektdienas pasākums aizvadīts, atsauksmes labas, tad tiek dota arī iespēja paspēlēt dj setu ceturtdienas vakarā, kas portugāļiem ir galvenā izklaidēšanās diena. Pirmo reizi arī tiks maksāts par to, tā, ka jāpaceņšas.
Bija dota arī iespēja iepazīties ar izstādes organizātoriem, par kuru rakstīju iepriekš. Viņiem tieši ceturtdien ir izstādes slēgšanas pasākums ar old school portugal vinila remix meistariem, kas izklausās pēc laba pasākuma un kuru labprāt apmeklēšu pēc vakara gaitām, bet nu novēliet veiksmi.

Kaut ko drusku jau atkal esmu sadarījis šeit. Nedaudz par skolu, nedaudz par kultūru.
Beidzot aktīvi arī esam sākuši ko darīt ar fotogrāfēšanu. Strādājam tumsas telpā un esam tikuši līdz lielformāta kamerām, kas ir ļoti sarežģīta un niansēm pilna lieta. Arī pietiekoši dārga. Bet pirmās bildes jau drīzumā būs gatavas. Visa šī darbība ir kā senajos laikos, kad vajadzēja vairākas stundas iepriekš ierasties, lai sagatavotu visu fotogrāfēšanai.
Nedaudz par kultūras aktivitātēm. Nesen biju aizgājis uz izstādes atklāšanu. To organizēja apvienība Supergorrilas. Tā ir portugāļu piecu mākslas aktīvistu istāde. Šis grupējums ik pa laikam portugālē veic visādas dīvainas aktivitātes. Izvieto dīvainas skulptūras, veic pretpolitiskas kampaņas, veido izstādes.
Šī izstāde atrodas vienkārša mājā, pilsētas centrā. Par izkārtni izmantotas no ikdienas ņemtas detaļas – segas, kekli, uz kuriem uzdrukāts vai izšūts uzraksts. Ierašanās izstādē pa kāpnēm, kas klātas ar sarkano paklāju. Izstādes pamatā ir stāsts par ģimeni, kas bija nonākusi ļoti lielos parādos un negaidīti – izgaisusi. Atstājot pilnīgi visu – ģimenes albūmus, traukus, drēbes. Izstādē tiek izmantotas visas šīs lietas. Itkā tiek dota iespēja padzīvot viņu dzīvi.
Viena telpa ir pārveidota, kā ģimenes noslēpumu vieta. Caur mazām durtiņām ieejot telpā, tev ir jāiet caur šuram gaitenim, kura sienas ir noklātas ar visādām mazām lietiņām, atvilknītēm pilnām ar mantām, lellēm dodoties uz priekšu pa līkumaino gaiteni ieraugi durvis. Tās atverot izrādās, ka t uiznāc no skapja, aiz tā itkā ir abslēptās durvis. Tālāk tu ieej (kā izstādes vien no organizātoriem stāstīja – trakā dēla istabā), kura ir pilna ar mantām, kas sašūtas kopā un televizors, pa kuru rāda acu operāciju.)
Dažas ar telefonu bildētas bildes ielikšu apskatīties un vairāk par organizāciju supergorillas varat apskatīties šeit -

http://supergorrilas.wordpress.com/

http://supergorrila.blogspot.com/

Nesen sanāca uzspēlēt klubā Demodé. Lai gan pirmdienas vakars bija, bet beigās izvērtās par diezgan normālu pasākumu. Īpašnieks bija apmierināts ar sniegumu un jau šo piektdien nospēlēju otru djsetu. Beidzot arī šeit esmu atradis vietu, kur izpausties. Jāgaida bildes, tad jau arī varēšu ielikt apstīties, kas ko kā. Bet pagaidām attā!

links uz klubu facebookā -

http://pt-pt.facebook.com/BarDemode?ref=mf

Par kamerām un lēcām..

Mazs ieskatiņš izstādē…

Sveiki,
Jau novembris klāt.  Pēc pāris cilvēku pārmatumiem par manu bloga rakstīšanas kūtrumu, saņēmos arī ko ierakstī – beidzot. Ātri skrien laiks. Aktīvi sākusies skolas dzīve un vairs jau nekur nedodos apkārt, arī līdzekļi jātaupa.
Vienu nedēļu skolā bija kaut kāda studentu nedēļa, tāds kā mazs festivāla laiciņš, kur skolā pa nakti spēlēja grupas (Atrašanās vieta skolas teritorija – vairāks vietās – pei pašas skolas grupas – mežā čilaut zālīte ) un bija arī iespēja piedalīties dīvainā studentu paražā – iegādājies kartīti par pieciem eiro un piedalies rallijā (Tāds nosaukums Rally Toscana vai kaut kā tā) – ar to lapiņu ir iespēja apstaigāt visus Caldas da rainhas klubus, iepazīt tos un izdzert pa šotiņam katrā – viss vienā cenā. Un protams + – vel visādi pasākumi, kā studentu pirkšana, ka augstākiem kursiem ir iespēja nopirkt jaunākos studentus un tad tiem ir jāierodas pie viņiem mājās un  jāgatavo tiem ēst (Tāds iepazīšanās pasākums) Pats nepiedalījos, jo -
Tanī pašā laikā pie manis bija atbraukuši ciemos draugi un paspēju izbaudīt lielceļa ātrumus un maldīšanos portugālē, lai atrastu ceļu uz piecu stundu attālo Porto, lai sagaidītu un pavadītu tos. Pēc ilgas pavadīšanas uz ceļiem jau sajutos, kā vietējais. Pieradu pie agresīvā braukšanas stila, ko viņi te piekopj. Celvēks, pie kā iepriekš dzīvoju ( pareizi – esmu pārvācies no īstās portugāles vides uz pilsētas centru dzīvot, bet par to vēlāk), stāstīja, ka tā ir tāda izlādēties iespēja no ikdienas stresa utt. Ar draugiem apbraukājām mazos ciematiņus gar okeānu līdz Caldas da rainhai un vel šur tur, kā mazā viduslaiku pilsētiņa Obeduša.
Jā par to ka esmu pārvācies. Pārvācies uz pilsētas centru, īrēju tur mazu istabiņu. Dzīvoju kopā ar vairākiem portugāļiem un ar vācu meiteni – Marinu. Māja atrodas gandrīz pie pašas prasas – mein pasākumu vietas. Esmu apmierināts. Esmu paspējis jau uztaisīt sālsmaizi, kur piedalījās visi šeit esošie latvieši. Kopīgas elegantas vakariņas pie lielā saimes galda ar klasisko mūziku.
Kaut ko jau laikam par skolu arī jāpiemin. Ko tad īst te mācos. Viena lieta ir fotogrāfija – fotogrāfējam ar diezgan iespaidīgiem aparātiem, kā haselblads un tagad ar lielformāta kameru ( kā vecajos laikos ). Strādājam tumsas telpā, paši attīstam melnbaltās filmiņas un izveidojām melnbaltās fotogrāfijas. Interesanta pieredze..
Otrais ir skaņas pasaule – Sound art, soun Design utt. Vel ir iespēja iet uz sound post production, interactive sound un vel un vel, la igan ļoti gribētos, neatliek visam laiks. Saund ārtā mācos kopā ar diezgan iespaidīga izskata portugāļiem, visi kaut kur jau sen darbojās, spēlē grupās un strādā ierakstu studijās, tā ka jau no viņiem vien ir ko mācīties. Skolai ir sava studija un tehnika, iespēja apgūt visādas sekvencēšanas programmatūras, ierakstu un apstrādes. Nu diezgan daudz ļoti jauku un labu lietu.
Tad Sound Design, kur ierakstam skaņas filmām apstrādājam, lai filma izklausītos pietiekami profesionāla. Pēdējā nodarbībā braukājām apkārt ar mašīnu pa pilsētu un rakstījām pilsētas skaņas, ko izmantot filmai. Auto piederēja vietēja nezvēram Serdžio, kas ir vietējasi underground ierakstu studijas pārstāvis caldeshā..
Tātad tālāk ir Animācija – hmm nekas pārāk interesants. Apgūstu 3d max programmu. Veidojam 3dimensionālus objektus un animācijas.
hmm, kas vel – Kemera un fotogrāfija. Tur ir iespēja mācīties filmēt un pasniegt savu skatījumu uz uzdoto tēmu. Tev tiek dota tehnika un tēma – ej uzfilmē, samontē to un nākošajā lekcijā auditorijā parspriež un novērtē darbu..
Nu pietiks par skolu. Mazs ieskats ir un drusku savu darbību šaizemē esmu atrādījis.
Sameklēšu kādas bildes, ko ievietot – paskatīties kāds bārdains esmu kļuvis..
Uz redzīti..

Skola, nu tāda lūk viņa izskatās..(Ja kas – fotogrāfēts ar telefonu!)

Pingo doce ir kaut kas līdzīgs Rimī Latvijā – šeit arī iepērkos..Prasa de fruta – augļu tirgus laukums.

Protams arī produkcija..

Šodien parkā barojām putniņus un bija sajūta, kā filmā, kad tev virsū metas daudz daudz baloži no visām pusēm.

Ejot garām mazai maiznīciņai, pamanīju skatlodziņu, kas bija pilns ar šādām maizītēm, iegādājos un devos barot baložus parkā..

Paldies par uzmanību!

Tātad pirms kāda laiciņa aizstopēju uz Lisabonu. Portugālē stopēšana ir sarežģīta un stopētājus tā vienkārši neņem, ja nu paveicas, tad tevi paķers kāds ārzemnieks, kā manā gadījumā grupa ar frančiem, kas nemācēja protams angliski un kontaktēšanās bija tāda, ka viena no franču meitenēm, kas atradās automašīnā piezvanīja vienai savai paziņai
, kas prot angliski un nu kura arī vissu pateica, ko pārējie vēlas sacīt un arī atsaucīgi pastāstīja, ko labāk Lisabonā apskatīt!
Palikām caur koučsērfingu pie viena portugāļa, kas mūs izvadāja pa pilsētu ar savu BMW un paēdināja vienā ļoti jaukā veģitāriešu restorānā. Protams kad dienas portugālas apskate bija galā viņš aizveda uz vietu nu kur tad viņi visi izklaidējas un ir mein vieta, ko ir jāapskata. Saucās Bairu Altu (jeb kā viņš tulkoja – neighborhood) Ja pa dienu atrodas tur, tad liekas, ka tas tāds diezgan liels dzīvojamais rajoniņš ar daudzām parakēlām ielām un kur nekas neliecina par to, kas notiekas tur naktī. Vakarā sāk atvērties neskaitāmie mazie klubiņi un bāri, kas tur ir viens pie otra, pilnīgi visām gaumēm, sākot no smagās mūzikas un regeja klubiem beidzot ar fado dziedājumu vietām. Nu lūk ieradāmies tur ap kādiem desmitiem – viņš teicās sacīt, ka tas esot daudz par agru. Ap pulkstens divpadsmitiem viss sākas – sāk ierasties cilvēki, no sākuma šur tur tikai pa bariņam, tad ap pulkstens diviem jau nebija iespējams vairs izkustēties no vietas, kur atradies. Latvijā tas būtu iesējams tikai, ja pēc milzīga koncerta vissi arēnā esošie cilvēki saietu ielās un man liekas, ka tas vel būtu par maz, jo tas ir tiešām iespaidīgi, ka daudz mazas ieliņas ir pārblīvētas ar cilvēkiem, kas izklaidējas. Nu lūk, kad nu sāka redzēt, kad mums Latviešiem sāka nākt miegs, droši devāmies prom uz viņa apartamentiem, kas ir otrpus pilsētai, klusā dzīvojamajā rajonā, kur mums iedalīja pašiem savu dzīvokli, kas itkā esot viņa brāļa.(iefascinēja tas, ka brālis ir mūziķis, kuram istaba bija piekrauta ar visādiem instrumentiem – sākot no vairākiem bungu komplektiem beidzot ar māršal kabinetu).
Nakts izgulēt, dodamies tālāk – protams atkal atsaucība un mūs aizved uz centru un vel izrāda atlikušās neredzētās vietas. Lieki piebilst, ka portugāļi brauc ļoti pārgalvīgi un ātri. Nobaudījām vietējo delikatesi pasejos de belem, kas ir maza kūciņa ar krēma pildījumu(ļoti salda un garšīga – iesaku nobaudīt)
Pievienošu dažas bildes pilsētas apskates ieskatam. + – tas arī viss. Kaut kad jau arī saņemšos un uzrakstīšu par iestādi, kur mācos un ko mācos.

Klosteris Pie modernās mākslas muzeja, kur bija jābūt Warhola darbu izstāde, bet diemžēl esot tur šī ekspozīcija tika pārveidot, tādēļ nesanāca apskatīt..

Interesanti, ka šie datori ir paredzēti ekspozīcijas apskatei, bet no tiem viegli var piekļūt pie interneta un protams šī iespēja tika izmantota, lai pa velti aizsūtītu pāris sms.

Pilsētā tieši šajā laikā notika kaut kāds mākslas pasākums, bija iespēja dabūt karti ar punktiem, kur ierasties pilsētā un apskatīt ekspozīcijas.

Šis dusošais personāls ir Vasko de Gama, lieki piebilst, kas viņš ir, bet nu atdusas klosterī, kuru katru dienu apskata neskaitāmi tūristu pūļi.

Viens no pasniedzējiem stāstīja, ka pilsētu var apskatīt no septiņiem kalniem. Šis būs viens no tiem.

Pilsētas skaistie tramvaji, kas nav mainījušies jau neskaitāmus gadus, gluži kā mūsu zilie aparāti, bet nu redzam atšķirību estētikas ziņā. Tramvajs bez problēmām tiek augšā stāvajās Lisabonas ielās.

Lifts – viens no pilsētas apskates punktiem – savieno divas ielas pilsētā.

Protams neiztikt bez Hard Rock kafeinīcas, bet tā pārsteidza ar savām vājprātīgajām cenām – nu protams dārguma ziņā..

Sīks ieskats ieskats Lisabonas dzīvē. Tā kā man nav biežas iespējas piekļūt internetam, rakstu reti, bet gan jau atradīšu iespēju vel ko pastāstīt.

Ate Logo!